dzīve bez stresa
Mūsdienās ir neskaitāmu veidu un stilu jogas. Dažas ir ļoti lēnas, mierīgas, citās ķermenis tiek nodzīts līdz fizisko spēju galējai kapacitātei. Dažas fokusējas uz fiziski precīzu pozas novietojumu līdz niansei, kamēr citas ir tendētas uz enerģijas plūsmas sajušanu. Ir tik daudz variantu un pieeju, un katrs var atrast ko sev noderīgu.
Lai arī kāds jogas stils tiktu izvēlēts, tomēr primāri mans uzsvars ir uz to, ka joga nav paredzēta, lai sevi izdzītu, lai sevi pārstieptu un savainotu, joga nav akrobātika un sāncensība (ne ar citiem, ne jogas pasniedzēju zāles priekšā, ne pašam ar sevi dzenoties pēc tām iedomām, kas katram ir par jogu). Joga postulē nevardarbību. Un ne tikai pret apkārtējo pasauli, bet arī pret sevi. Manās jogas nodarbībās es aicinu katram darīt pēc viņa iespējām un varēšanas. Ar iecietību pret sevi, ar pieņemšanu un maigu attieksmi pret sevi un sava ķermeņa šobrīdējām iespējām.
Te ir īss apraksts par tiem jogas stiliem, kurus es pasniedzu nodarbībās:
HATHA JOGA
Jebkura jogas stila pamatā ir Hatha joga. Tā ir visklasiskākā jogas nodarbība ar mērķi, lai noslogotu ķermeni, padarītu to specīgāku un elastīgāku, apvienojumā ar elpošanu un relaksāciju.
YIN (IŅ) JOGA
Lai maksimāli aktivizētu parasimpatisko nervu sistēmu. Yin jogas galvenais fokuss ir nevis muskuļi, bet iekšējā saistaudi sistēma (fascija), locītavas, cīpslas. Dažkārt šo jogas stilu sauc par fasciju jogu vai locītavu jogu. Lasīt vairāk
CORE JOGA
Nodarbība, lai stiprinātu gan dziļāko korsetes muskulatūru, gan preses, gan muguras muskulatūru. Nodarbības mērķis ir stiprināt muskuļus, lai mugurkauls netiku bojāts, bet stabilizēts muskuļos, kuri to ieskauj. Lasīt vairāk
Ja nekad iepriekš neesi bijis/-usi uz jogas nodarbībām, iespējams Tev noderēs raksts par ieteikumiem, ja esi iesācējs jogā.
Lai arī tik dažādas, tomēr ir kāda viena kopēja iezīme visiem šiem jogas veidiem, kas iedvesmo tik daudzus cilvēkus praktizēt jogu: tas strādā. Izsakoties visvienkāršāk – Tu jūties labāk pēc nodarbības. Jautājums ir kāpēc?
Viens no iemesliem, kāpēc pēc nodarbības jūties labi, ir, jo daļa asanu (pozu) aktivizē Tavu parasimpatisko nervu sistēmu pateicoties diviem elementiem, kas ir gandrīz ikvienā nodarbībā. Tie ir – muskuļu stiepšana un palēnināta, izlīdzināta elpošana.
Parasimpatiskā nervu sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nomierina prātu. Tā ir atbildīga par muskuļu atslābināšanu, gremošanas aktivizēšanu un ēdiena asimilēšanu, imunitātes uzlabošanu un palīdzTev gulēt ciešākā miegā. Tā arī normalizē asinsspiedienu un palēnina sirdsritmu. Parasimpatiskā nervu sistēma ir kā pretlīdzsvars daudzajiem stresa izraisītajiem simptomiem un superātro ikdienas dzīves ritmu.
Izteikti aktīvā jogas stila nodarbībā (un attiecīgi arī fitnesa nodarbībā) ne vienmēr tiek aktivizēta šī parasimpatiskā nervu sistēmas daļa. Lai to aktivizētu, ir jāveic pozas, kuras palīdz to aktivizēt: noliecieni uz priekšu, gurnu muskuļu iestiepšana un atvēršanas pozas, mazāk aktīvu pozu stāvus, – vairāk pozas sēdus un guļus, kā arī apgrieztās pozas un, nenoliedzami, kārtīga atslābināšanās, relaksācija (shavasana), kas savā būtībā ir stundu vai pusotras ilgas jogas nodarbības mērķis. Parasimpatisko sistēmu lieliski aktivizē nevis ātras pozu nomaiņas, bet ilgāks laiks turēt vienu pozu statiski apvienojumā ar apzinātu, padziļinātu un palēninātu elpošanu. Ātras pozu maiņas (vinyasa), atliecieni, roku stāja un līdzsvara pozas uz rokām ir ļoti vajadzīgas un nepieciešamas, bet tās neaktivizē parasimpatisko nervu sistēmu. Viss ir atkarīgs no mērķa, ar kādu vēlies jogot.