Kā kontrolēt negatīvas domas

MAINI SAVAS DOMAS UN TU MAINĪSI SAVU PASAULI

Abrahams Linkolns reiz teicis

Lielākā daļa cilvēku ir tik laimīgi, cik laimīgi vēlas būt.

C`omon, vai tiešām labsajūtu un laimi ir iespējams izvēlēties? Nenoliedzami esmu šādu viedokli iepriekš dzirdējusi, bet nekad neesmu to izpratusi. Nekad neesmu spējusi izturēt to mākslīgo pozitīvo domāšanu, kas ir salkana un tāla no realitātes. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tie ir mēģinājumi aizmālēt sev acis. Tomēr, mans brīvdienu piedzīvojums pašai ar savām domām man ir licis mainīt viedokli un tikai no nepilnas vienas dienas eksperimenta apjautu, ka mums ir potenciāls mainīt sava prāta ieradumus.

Tu noteikti jau zini to šokējošo faktu, ka dienā mūsu prātā ir ap 12 000 – 60 000 domu un 98% no tām ir tās pašas domas, ko Tu domāji vakardien un aizvakar. Un turklāt zinātāji apgalvo, ka 80% mūsu domas ir negatīvas. Šis fakts mani patiesi nomierināja – paldies Dievam, es neesmu vienīgā tāda, kuras galvā ir diezgan daudz nepatīkamas drazas.

TAS, KO TU DOMĀ, IETEKMĒ TO, KĀ TU JŪTIES

Ņemot vērā, ka domas rada ķīmiskas (hormonālas) izmaiņas organismā, nav brīnums, ka cilvēks var justies diezgan izsmelts, bez enerģijas un līdz priekam (un kur nu vēl laimei) ir kā līdz zvaigznēm. Kurš gan nav dzirdējis Japānas zinātnieka pētījumu, kurš apvārdoja ūdeni un ūdens molekulas mainījās atkarībā no tā, kādu informācija saņēma ūdens. Tā kā cilvēks sastāv no apmēram 70% ūdens, tad domas, ko es domāju par sevi un pasauli sev apkārt, ietekmē to, kā es jūtos, kas notiek ar mani pašu un manu dzīvi.

Nedaudz palīdz arī izpratne, kāpēc prātā ir tik daudz negatīvā? Mūsu smadzenes cenšas Tevi pasargāt no apdraudējuma un briesmām. Tas ir instinkts, kas ļāvis cilvēcei izdzīvot un attīstīties. Smadzenes cenšas paredzēt potenciālo apdraudējumu un līdz ar to sanāk, ka fokuss jau zemapziņas līmenī ir lielākoties uz negatīvo. Smadzenes vienkārši fokusējas uz negatīvo daudz vairāk, nekā pozitīvo. To labi demonstrē katra dzīvē piedzīvotā situācija, ka 5 cilvēki var Tevi paslavēt un pateikt ko labu, bet atliek sadzirdēt tikai vienu kritisku piezīmi un labie vārdi ir aizmirsušies un viss, ko cilvēks spēj domāt un atcerēties ir tā viena ne tik patīkamā piezīme.

KĀ IZKĻŪT NO NEGATĪVO DOMU TVĒRIENA?

Ir zināms, ka pirms katras negatīvās emocijas, ir negatīva doma. Tu nevari piedzīvot dusmas, bēdas, bailes (emocijas), ja pirms tam neesi domājis par kaut ko tād, kas rada šīs emocijas. Tātad secinājums – ir jāsāk izvēlēties jeb kontrolēt to, ko es domāju! Zinu, zinu – tas galīgi nav vienkārši. Tomēr kaut kādā mērā to var mainīt. Ir nereāli cerēt, ka manā prātā neienāks nevien negatīva doma. Tomēr esmu pārliecinājusies, ka pieķerot sevi, ka domāju ko negatīvu, es varu to apturēt un vietā likt pozitīvu domu. Tātad, nevis izstumt negatīvās domas, bet aizstāt tās.

Lai izkļūtu no negatīvo domu apburtā loka, es apņēmos ķerties vērsim pie ragiem un izlēmu, ka ir jāsāk sevi pieskatīt un apzināti mainīt savas domas, ko es vēlos domāt. Kā tad sevi piespiest domāt pozitīvi? NAV iespējams izravēt VISAS savas domas, tāpēc izvēlējos pieķerties kāda konkrētai tēmai – nečīkstēt, nežēloties un nekritizēt (ne sevi, ne citus).

Es apņēmos izaicināt sevi – 7 DIENU NEKRITIZĒŠANAS IZAICINĀJUMS – 7 dienas nekritizēt, nenosodīt, nečīkstēt, nežēloties. Par laika apstākļiem, par to, ka darba daudz, ka nevar visu paspēt, ka 100gades iztērēto naudu vajadzēja tērēt savādāk, ka tēja par aukstu, ka suns par nepaklausīgu, ka vīrs izdara man ne pa prātam utt utjp.

KĀ MAN VEICĀS? – man patika un es izgāzos

Jau pirmajā dienā man izdevās izturēt bez čīkstēšanas un kritizēšanas… līdz dienas vakaram. 🙂 Vakarā sevi pieķēru, ka kritizēju un nosodu. Izgāzos! Nu ja pavisam godīgi –  es jau pa dienu pieķēru, ka iečīkstējos. Mēs ar vīru un suni pastaigājāmies pa mežu un, kad likās, ka nu jau drīz būsim galā, sapratām, ka esam aizgājuši garām vajadzīgajai takai un nu jāmet diezgan paliels līkums. Mana pirmā reakcija bija noelsties un es jau sāku sapīkt, bet līdz ko sevi pieķēru, ka mans iekšējais burkšķis mostas, es uzreiz mainīju savu uzstādījumu – ka varēsim ilgāk pastaigāt pa mežu un ka uztveršu to, kā papildus fizisko slodzi svaigā gaisā. Forši! Noskaņojums uzreiz mainījās, es sajutu prieku, ka varēšu “padesot” pa pakalniem un sajutu papildus enerģiju. Es biju ļoooti pārsteigta par šo sava noskaņojuma maiņu! Un man tas ļoooti patika!

Otrās dienas rītā jau līdz pl.10 pieķēru, ka esmu paspējusi sakritizēt jau vairākkārt. Izgāzos! Bet nekas! Tas nemazina manu apņēmību turpināt ravēt manas domas un pieskatīt manu iekšējo kritiķi un čīkstuli. Un jau esmu pamanījusi, ka tas maina manu vārdu izvēli, to kā aprakstu dienā piedzīvoto un viennozīmīgi – manu garastāvokli.

Varbūt vēlies man pievienoties? Bara atbalsts palīdzēs gan man, gan Tev pašai.

Are you in?