Uz jautājumu “vai Tu esi stresā?” lielākā daļa diezgan bieži atbildētu ar “jā”. Mēs bieži vien izmantojam frāzi “esmu sastresojies” vai “man ir šausmīgi daudz stresa”. Lielākā daļa cilvēku noteiktu stresa līmeni pieņem kā normu un kā nemainīgu dzīves sastāvdaļu. Šķiet, ka bez stresa nevar iztikt neviens mūsu ikdienā, jo laika trūkums, raizes par finansēm, darba pienākumi un vēl darbi, kas padarāmi mājās, satiksmes sastrēgumi, attiecības, bērni un politika – nebeidzams saraksts, kas prasa Tavu laiku, resursus un nervus.

Uz fizisku un/vai emocionālu stresu ķermenis reaģē instinktīvi un aktivizējas noteiktas fizioloģiskas reakcijas ikvienā ķermeņa sistēmā:

• muskuļi saspringst
• paātrinās sirds ritms,
• paaugstinās asinsspiediens,
• tiek ražoti stresa hormoni,
• pieaug cukura līmenis,
• bet gremošanas procesi palēninās.

Šīs reflektorās reakcijas rodas, lai aizsargātu ķermeni, lai palīdzētu ķermenim rīkoties, reaģēt un “cīnīties” ar apdraudējumu vai “bēgt” (neatkarīgi no tā vai tas ir reāls vai iedomāts) .

Kā atbrīvoties no stresa?

Lai līdzsvarotu šīs ķermeņa reakcijas – aizsargmehānismus, visiem zīdītājiem ir veids, kā panākt ķermeņa procesus līdzsvarojošu un saspringto muskuļus atslābinošu reakciju. Suņu īpašnieki noteikti ir pamanījuši, ka viņu mīluļi sāk trīcēt pat bez acīmredzama iemesla un pat vairākas reizes dienā. Dzīvnieki ar to lieliski tiek galā! Tie burtiski izdrebinās un iztrīcinās. Pēc tam, kad stress/ apdraudējums ir pārdzīvots, ķermenis dabiskā veidā izdrebinās atbrīvojot uzkrāto muskuļu sasprindzinājumu un stresa cikls ir noslēdzies ar atslābināšanos. Tas atjauno ķermeņa un nervu sistēmas dabisko līdzsvaru neatstājot spriedzes, stresa radītās pēdas. Tā ir ģeniāla zīdītāju dabiskā reakcija.

Te ir piemērs, kurā redzama bieži vien redzēta suņu reakcija. Un šādas reakcijas Youtube var atrast gan trušiem, gan zirgiem, gan žirafēm un gazelēm, pat lāčiem.

Racionālā prāta posts

Arī cilvēki ir zīdītāji. Un tas nozīmē, ka arī cilvēka resursos ir tāda pati spēja atjaunot ķermeņa un nervu sistēmas līdzsvaru. Diemžēl, cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kurš instinktīvi neaktivizē šo relaksējošo reakciju dien dienā. Kāpēc? Jo cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kuram ir kognitīvās smadzenes – neokorteks, kas racionalizē, pamato un bieži vien ignorē savas dabiski instinktīvās reakcijas. Tāpēc cilvēks ir gluži kā iestrēdzis stresa un sasprindzinājuma fāzē. Cilvēks pārdomā un analizē, nevis ļaujas saviem instinktiem. Laika gaitā tas ir bloķējis dabisko iztrīcināšanās un izdrebināšanās mehānismu.

Ķermenis uzkrāj dzīves laikā gūtās pieredzes. Tāpēc ir diezgan būtiski, ka mēs ļaujam ķermenim no tā atbrīvoties un atjaunoties.  Tomēr mēs esam zaudējuši šo dabisko spēju līdzsvarot sevi un atjaunoties.

TRE® palīdz aktivizēt šo seno, dabisko atjaunošanās mehānismu

TRE® ir radījis dr. David Berceli, kurš pats ir piedzīvojis neskaitāmus traumatiskus notikumus savas karjeras dēļ, jo regulāri dodas un strādā uz tām valstīm, kur notiek nemieri, kara darbība un dabas katastrofas. Apkopojot savas zināšanas par traumas ietekmi uz ķermeni, D.Berceli ir radījis pavisam vienkāršu vingrojumu kompleksu, kas radīti, lai izsauktu ķermeņa trīci. Šāda trīce ir ģenētiski iekodēta mūsos. Tas rada nomierinošu un atslābinošu iedarbību, tādējādi atbrīvojoties no hroniska stresa un piedzīvotajiem notikumiem. Ja vēlies apgūt šos vingrojumus, ieskaties šeit.

Pētījumi par neirogēno trīci, ko rada ar TRE® palīdzību, parāda, ka tādējādi aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēmas daļa, kas ir relaksējošā un atjaunojošā nervu sistēmas daļa, atbrīvojot uzkrāto stresu un spriedzi no ķermeņa. Neatkarīgi no tā vai spriedze ir uzkrājusies ikdienišķu notikumu, smagu piedzīvotu emocionālu vai fizisku traumas dēļ.

TRE® atgādina mūsu ķermenim šo dabisko, instinktīvo, ļoti iedarbīgo un dziedinošo reakciju. Viss, kas ir jādara – ir jāļaujas šim procesam un jāļauj tam būt.

Kāda ir atšķirība starp stresu un traumu?

Tā ir diezgan plaša amplitūda. Uz to attiecas viss, sākot no spriedzes, kas rodas dēļ nepabeigto darbu gala termiņiem vai negaidīta satiksmes sastrēguma, hroniska stresa, kas rodas ejot uz darbu, ko tu ienīsti, līdz mīļotā zaudējumam, smagām traumām, tostarp vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu vai pat karu.

Dzīvojot dzīvi tas ir neizbēgami, ka tu daudzkārt piedzīvo pieredzi, kas ir traumatiska tavai nervu sistēmai vai rada ikdienišķu stresu. Neizmantojot mūsu iedzimto spēju “iztrīcināties”, tu uzkrāj stresu savā ķermenī un tas kļūst hronisks. Laika gaitā ķermeņa dažādās sistēmas kļūst hiper-sensitīvas un ķermenis ir visu laiku gatavībā reaģēt, atbildēt, aizsargāties un aizstāvēties. Ķermenis ir konstantā aizsardzības un sasprindzinājuma pozīcijā, gatavs reaģēt pat uz niecīgu kairinājumu. Tas rada hronisku ķermeņa un nervu sistēmas spriedzi. Tas izpaužas kā nogurums, depresija, trauksme, ar laiku tas pārvēršas nopietnos miega traucējumos un slimībās. Hronisks stress ietekmē gan Tavu ķermeni, gan Tavu prātu, gan Tavu garu.

Trauma ir pieredze, kad ir apdraudēta tava drošība un izdzīvošana. Tādā situācijā smadzenes reaģē trauksmaini un ķermeņa reakcijas ir līdzīgas tam, kas notiek stresa laikā, bet ar ievērojami lielāku intensitāti. Cilvēka ķermenis ir gatavs “cīnīties” ar  to, kas viņu apdraud vai “bēgt” no tā. Bet, ja smadzenes uzskata, ka nav iespēju uzvarēt draudus, ķermenis nonāks “sastinguma” fāzē.

Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad trauma turpinās ilgstoši un nav iespēju ļaut ķermenim atjaunoties. Dažos gadījumos tas izraisa posttraumatiskā stresa sindromu. Tas nozīmē, ka cilvēks turpina piedzīvot satraucošas domas, emocijas un atmiņu uzplaiksnījumus vēl ilgi pēc traumatiskā notikuma. Smadzenes “saiet uz īso” un pat ikdienišķas situācijas, kas nav nekādā veidā apdraudējums, tiek uztvertas kā draudīgas un rada saasinātas reakcijas (trauksmi, paniku, baiļu uzplaiksnījumus).

Problēma – stresa uzkrāšanās

Rejs Gebauers grāmatā „Visu veselības problēmu viens iemesls un dziedināšana” ir aprakstījis pētījumu ar pelēm. Kad peles atradās vājas intensitātes elektriskās strāvas iedarbībā un pēc tam tām deva pietiekami laika, lai atjaunotos, tas nekādi neietekmēja viņu veselības stāvokli. Turpretī, ja peles atradās elektriskās strāvas iedarbībā pārāk bieži, nedodot tām laiku atjaunoties, viņas nomira dažu dienu laikā. Neskatoties uz to, ka vājas strāvas iedarbība pati par sevi ir nekaitīga, bieža stresa akumulējošais efekts bez iespējas atjaunoties, izsauc nāvi.

Stress kā tāds nav nekas neparasts un pats par sevi nav problēma. Stresa brīdī ķermenis mobilizējas, lai izkļūtu no situācijas, atrastu risinājumus, spētu reaģēt un rīkoties. Problēma ir tajā, ka cilvēkam nav zināšanu par to, kā efektīvi atbrīvoties no stresa un visbūtiskākais, ka nav zināšanu par to, KĀPĒC vajag atbrīvoties no stresa un dažādas nervu sistēmu relaksējošas aktivitātes uzskata par lieku laika nosišanu.

foto: pixabay.com