Ir neskaitāmi emocionāli un fiziski traucējumi, kas tiek saistīti ar stresu, ieskaitot arī depresiju, trauksmi, sirdslēkmes, insultu, imūnās sistēmas pavājināšanos, kas palielina infekciju risku, sākot no saaukstēšanās un herpes līdz pat AIDS, un atsevišķiem vēža veidiem, pat auto imūnas saslimšanas tādas kā reimatoīdais artrīts un multiplā skleroze. Turklāt stresam var būt tieša ietekme uz:

• ādu (izsitumi, nātrene, atopiskais dermatīts,
• kuņģa-zarnu trakta sistēmu (peptiska čūla, kairināts zarnu sindroms, čūlains kolīts)
• veicina bezmiegu un deģeneratīvus neiroloģiskus traucējumus, piemēram, Parkinsona slimību.

Ir grūti iedomāties kādu slimību, kurā stress nevar radīt pastiprinošu lomu vai jebkuru ķermeņa daļu, ko neietekmē stress. Šis saraksts, kas ir zemāk, neapšaubāmi ir nepilnīgs, jo arvien pieaugošās stresa sekas joprojām tiek apzinātas.

50 tipiskākās stresa pazīmes un simptomi

1. Biežas galvassāpes, saspringts un sāpīgs žoklis
2. Zobu griešana
3. Stostīšanās vai aizķeršanās runājot
4. Trīce, drebuļi, trīcošas rokas, kājas u.c.
5. Sāpes sprandā, muguras sāpes, muskuļu spazmas
6. Svīšana, vājums, reibonis
7. Bieža sarkšana, karstuma viļņi
8. Aukstas vai nosvīdušas rokas, kājas
9. Sausuma sajūta mutē, apgrūtināta norīšana
10. Biežas saaukstēšanās, infekcijas, herpes
11. Izsitumi, nieze, nātrene
12. Neizskaidrojami vai bieži alerģijas simptomi
13. Grēmas, sāpes vēderā, slikta dūša
14. Vēdera uzpūšanās, meteorisms
15. Aizcietējums, caureja
16. Apgrūtināta elpošana, biežas nopūtas
17. Pēkšņas panikas lēkmes
18. Sāpes krūtīs, sirdsklauves, ātrs pulss
19. Bieža urinācija
20. Samazināta seksuālā vēlme vai sniegums
21. Pārmērīga trauksme, uztraukums, vainas sajūta, nervozitāte
22. Biežas dusmas, neapmierinātība, naidīgums
23. Depresija, biežas garastāvokļa svārstības
24. Palielināta vai samazināta ēstgriba
25. Bezmiegs, murgi, satraucoši sapņi
26. Grūtības koncentrēties un “skrienošas” domas
27. Problēmas uztvert jaunu informāciju un apgūt jauno
28. Aizmāršība, neorganizētība, apjukums
29. Grūtības pieņemt lēmumus
30. Sajūta, ka ir pārslodze, nomāktība
31. Raudulīgums, emocionalitāte
32. Domas par pašnāvību
33. Vientulības vai bezvērtības sajūtas
34. Maza interese par izskatu un punktualitāti
35. Nervozi ieradumi, piem., pēdas šūpošana vai “tirināšana”
36. Paaugstināta neapmierinātība, aizkaitināmība
37. Sakāpināta reakcija pret maznozīmīgiem traucējumiem
38. Nelielu negadījumu skaita palielināšanās
39. Obsesīvi kompulsīvie taucējumi uzvedībā
40. Samazināta darba efektivitāte vai produktivitāte
41. Meli vai ataisnojumu meklēšana, lai paslēptu nepadarītu vai nepilnīgi padarītu darbu
42. Ātra runāšana, “murmināšana”
43. Pārmērīga aizstāvēšanās vai aizdomīgums
44. Problēmas komunikācijā ar apkārtējiem
45. Sociālā izvairīšanās un izolācija
46. Pastāvīgs nogurums, vājums
47. Bieža bezrecepšu zāļu lietošana
48. Svara pieaugums vai zudums bez diētas
49. Paaugstināta smēķēšana, alkohola vai narkotiku lietošana
50. Pārmērīga azartspēļu spēlēšana vai impulsīva iepirkšanās

Kā redzams šajā uzskaitījumā, stresam var būt ļoti plaša ietekme uz emocijām, garastāvokli un uzvedību. Tikpat svarīga, bet bieži vien mazāk pamanīta ir ietekme uz dažādām ķermeņa sistēmām, orgāniem un audiem visā ķermenī. Jo stress ietekmē nevis kaut ko vienu ķermenī, bet VISU ķermeni, visas ķermeņa sistēmas.

kā ķermenis reaģē uz stresu

NERVU SISTĒMA:

Kad ir stress – fizisks vai psiholoģisks – ķermenis virza savus enerģijas resursus, lai cīnītos ar apdraudējumu. Tiek aktivizēta “cīnīties vai bēgt” aizsargreakcijas un simpātiskā nervu sistēma signalizē virsnieru dziedzeriem izdalīt adrenalīnu un kortizolu. Šie hormoni liek sirdij sisties straujāk, paaugstināties asinsspiedienam, mainīt gremošanas procesus un paaugstināt glikozes līmeni asinīs. Kad krīze ir pagājusi, parasti ķermenis atgriežas normālā stāvoklī.

MUSKOSKELETĀLĀ SISTĒMA:

Esot stresā, muskuļi saspringst. Ilgstoši saspringti muskuļi ar laiku var radīt spriedzes galvassāpes, migrēnas un dažādus musko-skeletālos stāvokļus.

ELPOŠANAS SISTĒMA:

Stress maina elpošanu, tā var kļūt apgrūtināta, sekla vai pat sākties hiperventilācija – kas daļai cilvēku var radīt panikas lēkmes.

KARDIOVASKULĀRĀ SISTĒMA:

Akūts un arī  īslaicīgs stress (piemēram: satiksmes sastrēgums) – veicina sirds ritma paaugstināšanos un spēcīgāku stresa muskuļu sarašanos. Paplašinās asinsvadi, kas nogādā asinis uz lielajiem muskuļiem un sirdi, palielinot pumpēto asins apjomu uz šiem ķermeņa reģioniem. Regulāri šāda akūtā stresa atkārtojumi var radīt iekaisuma procesus sirds artērijās, kas var veicināt sirdstrieku.

ENDOKRĪNĀ SISTĒMA:

Kad ķermenis piedzīvo stresu, smadzenes no hipotalāma sūta signālu uz virsnieru dziedzeriem, liekot virsnieru garozai izdalīt adrenalīnu un kortizolu, kurus mēdz dēvēt par “stresa hormoniem”. Kad kortizols un adrenalīns ir palaists asinsritē, aknas izdala vairāk glikozi – cukuru asinīs, lai nodrošinātu ar enerģiju ķermeni “cīnīties” vai “bēgt” nepieciešamības gadījumā.

KUŅĢA-ZARNU TRAKTA SISTĒMA:

Stresam ir ievērojama ietekme uz barības vadu. Stresa periodos var palielināties vai samazināties ēstgriba. Ja tiek ēsts vairāk vai tiek ēsta citādāka pārtika, vairāk smēķēts vai vairāk lietots alkohols, var veidoties grēmas vai paaugstināts skābes līmenis, kas nelabvēlīgi ietekmē barības vadu.

Stresa laikā kuņģis var reaģēt ar tā saucamajiem “tauriņiem vēderā”, arī sliktu dūšu vai pat sāpēm. Ja tiek piedzīvota smaga stresa situācija, var sākties vemšana.

Stress ietekmē gremošanu un to, kādas barības vielas zarnas būs spējīgas absorbēt. Kā arī ietekmē to, cik ātri uzņemtais ēdiens kustās cauri ķermenim. Tas var veicināt vai nu aizcietējumus vai šķidru vēdera izeju.

REPRODUKTĪVĀ SISTĒMA:

Vīriešiem pārāk liels kortizola daudzums, kas rodas stresa laikā ietekmē reproduktīvās sistēmas funkcionalitāti. Hronisks stress rada ietekmi uz testosterona un spermas ražošanu un ar laiku var radīt impotenci.

Sievietēm stresa ietekmē var kļūt neregulārs mēnešreižu cikls vai pat iztrūkt mēnešreizes, vai arī veicināt sāpīgas mēnešreizes. Kā arī stress samazina seksuālo vēlmi.

Tulkots no: https://www.stress.org/stress-effects/