Ir neskaitāmi emocionāli un fiziski traucējumi, kas tiek saistīti ar stresu, ieskaitot arī depresiju, trauksmi, sirdslēkmes, insultu, imūnās sistēmas pavājināšanos, kas palielina infekciju risku, sākot no saaukstēšanās un herpes līdz pat AIDS, un atsevišķiem vēža veidiem, pat auto imūnas saslimšanas tādas kā reimatoīdais artrīts un multiplā skleroze. Turklāt stresam var būt tieša ietekme uz:
- ādu (izsitumi, nātrene, atopiskais dermatīts,
- kuņģa-zarnu trakta sistēmu (peptiska čūla, kairināts zarnu sindroms, čūlains kolīts)
- veicina bezmiegu un deģeneratīvus neiroloģiskus traucējumus, piemēram, Parkinsona slimību.
Ir grūti iedomāties kādu slimību, kurā stress nevar radīt pastiprinošu lomu vai jebkuru ķermeņa daļu, ko neietekmē stress. Šis saraksts, kas ir zemāk, neapšaubāmi ir nepilnīgs, jo arvien pieaugošās stresa sekas joprojām tiek apzinātas.
50 tipiskākās stresa pazīmes un simptomi
- Biežas galvassāpes, saspringts un sāpīgs žoklis
- Zobu griešana
- Stostīšanās vai aizķeršanās runājot
- Trīce, drebuļi, trīcošas rokas, kājas u.c.
- Sāpes sprandā, muguras sāpes, muskuļu spazmas
- Svīšana, vājums, reibonis
- Bieža sarkšana, karstuma viļņi
- Aukstas vai nosvīdušas rokas, kājas
- Sausuma sajūta mutē, apgrūtināta norīšana
- Biežas saaukstēšanās, infekcijas, herpes
- Izsitumi, nieze, nātrene
- Neizskaidrojami vai bieži alerģijas simptomi
- Grēmas, sāpes vēderā, slikta dūša
- Vēdera uzpūšanās, meteorisms
- Aizcietējums, caureja
- Apgrūtināta elpošana, biežas nopūtas
- Pēkšņas panikas lēkmes
- Sāpes krūtīs, sirdsklauves, ātrs pulss
- Bieža urinācija
- Samazināta seksuālā vēlme vai sniegums
- Pārmērīga trauksme, uztraukums, vainas sajūta, nervozitāte
- Biežas dusmas, neapmierinātība, naidīgums
- Depresija, biežas garastāvokļa svārstības
- Palielināta vai samazināta ēstgriba
- Bezmiegs, murgi, satraucoši sapņi
- Grūtības koncentrēties un “skrienošas” domas
- Problēmas uztvert jaunu informāciju un apgūt jauno
- Aizmāršība, neorganizētība, apjukums
- Grūtības pieņemt lēmumus
- Sajūta, ka ir pārslodze, nomāktība
- Raudulīgums, emocionalitāte
- Domas par pašnāvību
- Vientulības vai bezvērtības sajūtas
- Maza interese par izskatu un punktualitāti
- Nervozi ieradumi, piem., pēdas šūpošana vai “tirināšana”
- Paaugstināta neapmierinātība, aizkaitināmība
- Sakāpināta reakcija pret maznozīmīgiem traucējumiem
- Nelielu negadījumu skaita palielināšanās
- Obsesīvi kompulsīvie taucējumi uzvedībā
- Samazināta darba efektivitāte vai produktivitāte
- Meli vai ataisnojumu meklēšana, lai paslēptu nepadarītu vai nepilnīgi padarītu darbu
- Ātra runāšana, “murmināšana”
- Pārmērīga aizstāvēšanās vai aizdomīgums
- Problēmas komunikācijā ar apkārtējiem
- Sociālā izvairīšanās un izolācija
- Pastāvīgs nogurums, vājums
- Bieža bezrecepšu zāļu lietošana
- Svara pieaugums vai zudums bez diētas
- Paaugstināta smēķēšana, alkohola vai narkotiku lietošana
- Pārmērīga azartspēļu spēlēšana vai impulsīva iepirkšanās
Kā redzams šajā uzskaitījumā, stresam var būt ļoti plaša ietekme uz emocijām, garastāvokli un uzvedību. Tikpat svarīga, bet bieži vien mazāk pamanīta ir ietekme uz dažādām ķermeņa sistēmām, orgāniem un audiem visā ķermenī. Jo stress ietekmē nevis kaut ko vienu ķermenī, bet VISU ķermeni, visas ķermeņa sistēmas.
kā ķermenis reaģē uz stresu
NERVU SISTĒMA:
Kad ir stress – fizisks vai psiholoģisks – ķermenis virza savus enerģijas resursus, lai cīnītos ar apdraudējumu. Tiek aktivizēta “cīnīties vai bēgt” aizsargreakcijas un simpātiskā nervu sistēma signalizē virsnieru dziedzeriem izdalīt adrenalīnu un kortizolu. Šie hormoni liek sirdij sisties straujāk, paaugstināties asinsspiedienam, mainīt gremošanas procesus un paaugstināt glikozes līmeni asinīs. Kad krīze ir pagājusi, parasti ķermenis atgriežas normālā stāvoklī.
MUSKOSKELETĀLĀ SISTĒMA:
Esot stresā, muskuļi saspringst. Ilgstoši saspringti muskuļi ar laiku var radīt spriedzes galvassāpes, migrēnas un dažādus musko-skeletālos stāvokļus.
ELPOŠANAS SISTĒMA:
Stress maina elpošanu, tā var kļūt apgrūtināta, sekla vai pat sākties hiperventilācija – kas daļai cilvēku var radīt panikas lēkmes.
KARDIOVASKULĀRĀ SISTĒMA:
Akūts un arī īslaicīgs stress (piemēram: satiksmes sastrēgums) – veicina sirds ritma paaugstināšanos un spēcīgāku stresa muskuļu sarašanos. Paplašinās asinsvadi, kas nogādā asinis uz lielajiem muskuļiem un sirdi, palielinot pumpēto asins apjomu uz šiem ķermeņa reģioniem. Regulāri šāda akūtā stresa atkārtojumi var radīt iekaisuma procesus sirds artērijās, kas var veicināt sirdstrieku.
ENDOKRĪNĀ SISTĒMA:
Kad ķermenis piedzīvo stresu, smadzenes no hipotalāma sūta signālu uz virsnieru dziedzeriem, liekot virsnieru garozai izdalīt adrenalīnu un kortizolu, kurus mēdz dēvēt par “stresa hormoniem”. Kad kortizols un adrenalīns ir palaists asinsritē, aknas izdala vairāk glikozi – cukuru asinīs, lai nodrošinātu ar enerģiju ķermeni “cīnīties” vai “bēgt” nepieciešamības gadījumā.
KUŅĢA-ZARNU TRAKTA SISTĒMA:
Stresam ir ievērojama ietekme uz barības vadu. Stresa periodos var palielināties vai samazināties ēstgriba. Ja tiek ēsts vairāk vai tiek ēsta citādāka pārtika, vairāk smēķēts vai vairāk lietots alkohols, var veidoties grēmas vai paaugstināts skābes līmenis, kas nelabvēlīgi ietekmē barības vadu.
Stresa laikā kuņģis var reaģēt ar tā saucamajiem “tauriņiem vēderā”, arī sliktu dūšu vai pat sāpēm. Ja tiek piedzīvota smaga stresa situācija, var sākties vemšana.
Stress ietekmē gremošanu un to, kādas barības vielas zarnas būs spējīgas absorbēt. Kā arī ietekmē to, cik ātri uzņemtais ēdiens kustās cauri ķermenim. Tas var veicināt vai nu aizcietējumus vai šķidru vēdera izeju.
REPRODUKTĪVĀ SISTĒMA:
Vīriešiem pārāk liels kortizola daudzums, kas rodas stresa laikā ietekmē reproduktīvās sistēmas funkcionalitāti. Hronisks stress rada ietekmi uz testosterona un spermas ražošanu un ar laiku var radīt impotenci.
Sievietēm stresa ietekmē var kļūt neregulārs mēnešreižu cikls vai pat iztrūkt mēnešreizes, vai arī veicināt sāpīgas mēnešreizes. Kā arī stress samazina seksuālo vēlmi.
Tulkots no: https://www.stress.org/stress-effects/
KĀ MAZINĀT STRESU?
- MIEGS – tas ir dabisks un organisks veids, kā ķermenis atjaunojas, atpūšas, līdzsvarojas nervu sistēma un reģenerējas šūnas. Ja miega daudzums regulāri ir par maz, ir naivi cerēt, ka kas būtiski mainīsies. Ja gadījumā miega traucējumi ir dēļ stresa, tad vairāk uzmanības jāpievērš papildus ieteikumiem, kas ir zemāk, lai mazinātu stresa līmeni.
- ELPOŠANA – nav nekā efektīvāka un vienkāršāka, kā apzināta un pilnvērtīga elpošana ar diafragmu ne tikai stresa momentā, bet arī ikdienā, kad šķiet, ka dzīve rit mierīgā plūsmā.
- RELAKSĀCIJAS PRAKSES/ NODARBES – tas var būt jebkas, kas palīdz Tev atslābināties, pārslēgties, relaksēties. Ir nepieciešams atslābināt muskuļus. Tajā brīdī, kad muskuļi atslābinās, tad nervu sistēma saņem signālu, ka arī tā var atslābināties un līdzsvaroties. Tam lieliski der masāžas, relaksācijas prakses, joga un it īpaši specifisks jogas veids Yin joga. YIN joga ir pasīvs (lēna, mierīga prakse bez svīšanas) jogas veids ar mērķi iedarboties uz ķermeņa saistaudiem, nevis muskuļiem. Šī prakse ir kā pretstats mūsu ātrajam ikdienas dzīves tempam. Kā zināms labai dzīvošanai ir nepieciešams līdzsvars: ja Tavā ikdienā ir JAŅ (ātrums, aktivitāte, nemiers), tad nepieciešamas arī IŅ jeb YIN (miers, klusums, pasivitāte). Vairāk par to, kas ir YIN joga vari lasīt rakstā nedaudz zemāk.
- NEIROGĒNĀ TRĪCE – tā ir dabiska nervu sistēmas reakcija uz sasprindzinājumu ar kuras palīdzību nervu sistēma līdzsvarojas. Ir vērts šo neirogēno trīci praktizēt apzināti, lai mazinātu ikdienā uzkrāto mentālo un fizisko sasprindzinājumu. Dr.David Berceli ir radījis metodi, kā apzināti izsaukt neirogēno trīci jeb TRE® (Tension Release Exercises). Vairāk par TRE® var lasīt šeit un par iespējām apgūt neirogēno trīci, var lasīt šeit. Ēsmu sertificēta šīs metodes pasniedzēja un no sirds aicinu ikvienu apgūt šo unikālo metodi. Pētījumi apliecinājuši, ka TRE® prakse ievērojami mazina stresu gan mentāli, gan fizioloģiski.
Leave Your Comments
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.