LIELĀKĀ DAĻA IR DZIRDĒJUŠI, KA MEDITĀCIJA IR VAJADZĪGA, LABA UN DERĪGA LIETA. PATIESĪBĀ LIELĀKĀ DAĻA ZINA, KA MEDITĀCIJA IR NE VIEN ĻOTI LABA LIETA, BET ĪSTA MAĢIJA! MAĢIJA, KAS IR PIEEJAMA IKVIENAM, JEBKUR UN JEBKURĀ LAIKĀ. APSĒDIES, SĒDI TAISNI, AIZVER ACIS UN CENTIES NEDOMĀT NO VISA SPĒKA! IT KĀ VISS IR VIENKĀRŠI, BET KATRS KURŠ IR MEDITĒJIS, ZINA, KA TAS NAV NE VIENKĀRŠI, NE ARĪ VIEGLI!
Ikviens mēģinājums aprakstīt meditāciju vārdos būs lemts neveiksmei. Vienīgais, ko par to ir iespējams pateikt, – tā ir absolūti mierpilna pieredze, un kad tā atkārtotas vingrināšanās rezultātā ir nostabilizējusies, tā kļūst praktiski nesatricināma. Tā vienlaikus ir arī absolūtas labsajūtas pieredze, kas ietekmē visus garīgos un fiziskos stāvokļus, pat tos, kas parasti tiek uzskatīti par nepatīkamiem. Šo pilnīgas labsajūtas stāvokli neietekmē no iekšienes vai ārienes nākošas sajūtu straumes, un tas ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem, lai saprastu, ko budisma mācībā nozīmē jēdziens “laime”.” – Jongejs Mingjurs Rinpoče
- STIPRINA IMUNITĀTI – šajā un šajā pētījumos vari lasīt, ka pat īsa meditācija rada ievērojamu pozitīvu ietekmi uz imūnsistēmas funkcijām.
- SAMAZINA SĀPES – pētījumā pierādīts, ka meditācija samazina subjektīvo sāpju izjūtu meditācijas izjūtu un pēc meditācijas prakses.
- MAZINA IEKAISUMU ŠŪNU LĪMENĪ – šeit un šeit vari lasīt par pētījumiem, kas apstiprina, ka samazinās pēcstresa iekaisuma reakcija, kas liecina par terapeitisku ieguvumu hroniska iekaisuma apstākļos.
- LĪDZSVARO ASINSSPIEDIENU UN SIRDS RITMU – šī pētījuma rezultāti ļauj izdarīt secinājumus, ka meditācijai ir labvēlīga ietekme uz asinsspiedienu un sirdsdarbību, kā arī rezultāti ļauj secināt, ka samazina kardivaskulāro risku.
- VAIRO POZITĪVAS EMOCIJAS – kādā pētījumā tika izvirzīts secinājums, ka meditācijas prakse ikdienā vairo pozitīvās emocijas, kuru rezultātā dalībnieki piedzīvoja lielāku apmierinātību ar dzīvi. Meditācijas laikā smadzenēs veidojas dopamīns un serotonīns – vielas, kas atbildīgas par labsajūtu.
- MAZINA DEPRESIJU – pētījumi, kas apliecina, ka meditācija mazina depresijas izpausmes ir vairāki. Lūk, ir raksts, kurā uzskaitīti virkne pētījumu un ieguvumu, kā apzinātības meditācijas prakse rada pozitīvu ietekmi depresijas gadījumos. Meditācija ietekmē tos smadzeņu reģionus, kas saistīt ar depresiju. Lūk, viens no pētījumiem, kas apstiprina, ka apzinātības meditācija ietekmē samazinās atkārtotas depresijas riski. Šajā pētījumā konstatēti mērena vai ievērojama depresijas simptomu samazināšanās izmantojot meditācijas terapijas.
- MAZINA TRAUKSMI – ir novēroti statistiski ievērojami uzlabojumi pēc 8 nedēļu apzinātības meditāciju praktizēšanas tiem, kam ir klīniski konstatēta trauksme un panikas lēkmes. Turklāt šis pētījums paliecināja, ka tas iedarbojas ilgtermiņā. Arī šajā pētījumā apstiprinās, ka meditācijas prakses palīdz trauksmes gadījumos.
- MAZINA STRESU – meditācijas labvēlīgā ietekme uz stresu ir pamatu pamats ar ko sastopas pētnieki un ne viens vien pētījums apstiprina, ka meditējot krītas stresa hormona kortizola līmenis. Turklāt meditācija ir efektīvs stresa samazināšanas līdzeklis ne tikai ikdienā, bet pat nopietnu saslimšanu gadījumos un cilvēkiem, kas strādā paaugstināta stresa apstākļos.
- UZLABO MIEGU – meditācija ne vien uzlabo miega kvalitāti, bet var tikt uzskatīta par būtisku instrumentu hroniska bezmiega ārstēšanās gadījumos, apgalvo šis pētījums.
- PAAUGSTINA SPĒJU REGULĒT EMOCIJAS – neirozinātnieku daudzie pētījumi apliecina, ka meditācija ietekmē tos smadzeņu reģionus, kas atbild par emociju regulēšanu. Šeit ir dažādu pētījumu apkopojums, kas apliecina apzinātības meditācijas ietekmi uz spēju regulēt emocijas, kas ir vērtīgs instruments paaugstināta stresa apstākļos, lai veicinātu kopēju dzīves kvalitāti.
- VEICINA ITROSPEKCIJAS SPĒJU – tā ir spēja vērst uzmanību uz iekšpusi, t.i., savu iekšējo pasauli un pētījumi apgalvo, ka daudz izteiktāka introspekcijas spēja ir tieši meditētājiem. Šajā rakstā var lasīt par to, kādi ir ieguvumi no introspekcijas, bet īsumā: tas mazina neapmierinātību, trauksmi un uzlabo labsajūtu.
- MAINA SMADZENES – ir pierādīts, ka meditētājiem palielinās smadzeņu pelēkās masas daudzums, kam ir tendence sarukt novecošanās procesu rezultātā. Tamdēļ var apgalvot, ka meditācija attālina novecošanos. Īpaši pelēko šūnu daudzums palielinās tajās smadzeņu daļās, kas ir atbildīgas par pozitīvām emocijām un emocionālo stabilitāti. Kā arī tas uzlabo spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka meditācija saistīta ar strukturālām izmaiņām tajos smadzeņu reģionos, kas saistīts ar sensoro, kognitīvo un emocionālo apstrādi.
- PAAUGSTINA PRODUKTIVITĀTI – kā jau pieminēts iepriekš, tad meditācija veicina fokusēšanās spēju un to apstiprina arī šis pētījums, kas apliecina, ka meditācija uzlabo uzmanības noturēšanas prakses un tas gan veicina cilvēka produktivitāti veicot darba pienākumus, gan samazina stresa līmeni darbā. Par to var lasīt arī šeit un šeit.
- UZLABO ATMIŅU – pat tikai 4 dienu īslaicīga meditācijas prakse uzlabo īslaicīgo atmiņu, apgalvo neirozinātnieki.
Tavas dzīves kvalitāte ir atkarīga no Tava prāta kvalitātes.“ – Sri Sri Ravi Shankar
To apgalvo ikviens, kurš ir pamēģinājis un izbaudījis meditācijas sniegto maģiju. Ja vēlies piedzīvot šo maģiju un pieredzēt meditācijas dziedinošo pieredzi, piedalies 14 dienu meditācijas izaicinājumu.
Daudz un dažādas meditācijas ir pieejamas ONLINE RELAKSĀCIJAS STUDIJĀ. Tajā ir vairāk kā 100 relaksācijas prakses, meditācijas, elpošanas un maigas jogas nodarbības, kurām vari piekļūt jebkurā sev ērtā laikā. Vairāk par to vari uzzināt šeit!