Es ļoti turos, lai virsrakstā neuzrakstītu ko skarbāku, kā “atrunas”. Brrr! Kāpēc? Jo tāda ir mana pieredze, ar kuru saskaros atkal un atkal.
Es bieži esmu saskārusies ar šādām atrunām, ka ļoti gribas uz jogu, bet nav laika vai nav naudas. Un es vairākkārt esmu pārliecinājusies, ka tas ir bullshit (pieklājīgs tulkojums no angļu valodas: muļķības).
“man nav naudas”
Kad es vēl tikai sapņoju par to, ka kādreiz kļūšu par jogas pasniedzēju, es biju apņēmusies, ka es piedāvāšu cilvēkiem apgūt jogu par brīvu. Kāpēc man vispār radās šāda ideja? Es jau sen esmu sapratusi, cik joga ir vajadzīga tieši manai labsajūtai, manam prāta un sirds mieram un foršai dzīvošanai. Un to es varu spriest ne tikai pēc sevis, bet arī pēc citu pieredzes. Esmu lutināta dzirdēt fantastiskas atsauksmes no dāmām, kuras jogo kopā ar mani – cik ļoti atbrīvotas, mierīgas, laimīgas un gaišas viņas jūtas pēc jogas. Mani tas ārkārtīgi iedvesmo. Un tas vēl vairāk mani iedvesmo palīdzēt citiem izbaudīt tādu pieredzi.
Esmu dzīvē pieredzējusi situāciju, kad, stāvot rindā pēc kilograma kartupeļu, par visu visvairāk vēlos ābolu. Bet toreiz izskaitļoju, ka viens ābols maksā tik pat cik 1 kg kartupeļu (tas bija ziemas periods), nācās vien pirkt dzīvībai būtiskāko. Es zinu, ko nozīmē, kad nav naudas tam, ko patiešām vēlies un pat tam, kam patiešām ir nepieciešams.
Jogu man bija iespēja apgūta pateicoties vairāku cilvēku emocionālajam un materiālajam atbalstam. Tikai ar citu cilvēku atbalstu un palīdzību es varēju realizēt savu sapni un doties uz Indiju, lai kļūtu par jogas pasniedzēju. Un, kad biju jau kļuvusi par pasniedzēju man bija iespēja dalīties tālāk, dodot to citiem (pēc “pay it forward” principa). Šādu lēmumu es biju pieņēmusi vēl pirms kļuvu par jogas pasniedzēju. Un pienāca laiks, kad varēju to realizēt – piedāvāt BEZ MAKSA jogas nodarbības tiem, kam tas šobrīd ir ļoti nepieciešams, bet attur tikai un vienīgi naudas trūkums. Esmu darījusi to vairākkārt – piedāvājusi pievienoties nodarbībās bez maksas, lai tie, kuriem patiešām ir sarežģīta finansiālā situācija būtu iespēja jogot. Es skaidri zināju, ka es nespēšu “izglābt” visus, bet vismaz dažiem es varu piedāvāt jogot.
Kā Tu domā, pēc šādiem publiskiem piedāvājumiem – cik daudz cilvēku pieteicās? Maz. Gaužām maz! Viena dalībniece patiešām cītīgi nāca uz nodarbībām vairākus mēnešus (paldies Tev par to, jo tas man tiešām sniedza gandarījumu), daži pazuda jau pēc 2. nodarbības, bet lielākā daļa ar kuriem sarunājām, ka viņi var pievienoties, pat neatnāca.
Tad, kad es vairākkārt biju piedāvājusi vienkārši pievienoties un nākt par to nemaksājot neko un sapratu, ka tas īsti nestrādā, es sāku “rotaļāties” ar iespēju cilvēkiem piedāvāt laimēt abonementus – tas ir vēl viens triks, kā sasniegt mērķi – dāvināt kādam bezmaksas nodarbības. Atsauksme bija milzīga! Cilvēki pieteicās, komentēja, cik ļoti viņiem nepieciešama joga un, ka laimēts abonements būtu lieliska iespēja beidzot jogot, daži pat atzina, ka naudas trūkums liedz nākt uz regulārajām jogas praksēm utt. Un katru reizi, kad es jebkur ko tādu piedāvāju, atsaucība ir varena un cilvēki ar sajūsmu piesakās. BET…kad laimīgajam uzvarētājam pienāk laiks atnākt uz nodarbību, šo iespēju izmanto apmēram tikai katrs piektais.
Es jutos ļoti apmulsusi un neizpratnē!
JOGAI VISPĀR BŪTU JĀBŪT BEZ MAKSAS
Esmu saskārusies arī ar viedokli, ka jogai kā jau garīgai praksei vispār vajadzētu būt par brīvu, jo ar to nedrīkst pelnīt naudu un cilvēkiem iespēja jogot jānodrošina bez maksas. Esmu pat piedzīvojusi, ka manu jogas Facebook kontu vajā visgudrs un dikti pareizi domājošs stalkeris, kurš atļāvās regulāri komentēt, ka es ne tā pasiedzu jogu (lieki piebilst, ka viņš ne reizi nav bijis uz manām nodarbībām), prasu par to naudu un ne tā to reklamēju (paldies Facebook opcijām, ka ir iespēja bloķēt šādus “pareizos gudriniekus”). Mhm… tikai nez kāpēc es ne reizi neesmu redzējusi, ka kāds piedāvātu apgūt jogas pasniedzēju apmācības par brīvu, neviens nav nodrošinājis avio biļetes par brīvu, lai es nokļūtu uz to brīnumaino pasaules malu, kur ko tādu piedāvā un arī telpas, kur vadīt jogu, praktiski neviens nepiedāvā bez maksas un nerunājot jau arī par to, ka kontrolējošās institūcijas un birokrātija uzliek tam visam savus nosacījumus. Kur nu vēl tas, ka joga un cilvēka ķermenis ir tik visaptverošs, ka ir nemitīgi jāmācās, jāturpina studēt un izglītoties šajā jomā un nevienas (!) apmācības es neesmu uzgājusi bez maksas. Gluži pretēji – tas viss maksā krietnu žūksni. Jā – jogas pasniegšana ir mans darbs! Darbs par kuru es vēlos saņemt un saņemu atalgojumu. Darbs, kuru dievinu, sajūsminos un daru ar ļoti lielu prieku! Un ikkatram novēlu darīt tādu darbu, kas sniedz prieku un gandarījumu!
“man nav laika”
Īpaši no sievietēm, esmu dzirdējusi, ka viņām nav laika sev. Jā, es saprotu, ka kamēr sievietei ir zīdainis uz rokām, ka tas ir periods, kad patiešām visa dzīve tiek pakārtota tikai mazajam. Bet, kad nav jārūpējas par mazu bērnu, tipiskākās atrunas ir, ka vispirms ir jāvelta laiks darba pienākumiem, savai ģimenei, ir pienākumi pret vecākiem, radiem, draugiem…un pašai sev neatliek vairs laika.
Bet tas ir pilnīgi aplami! Rūpējoties par sevi, tādējādi Tu patiesībā rūpējies par citiem, par saviem mīļajiem. Nu piemēram, ja Tu neesi izgulējusies, atbilstoši paēdusi vai Tev nav laika atjaunoties, parūpēties par savu labsajūtu, izbaudīt kādu relaksējošu vai radošu praksi, tas viss atstāj nospiedumu. Tev nav iespējas parūpēties par savām vajadzībām, savu pašsajūtu, atbrīvoties no stresa ietekmes, kas uzkrājas Tavā ķermenī. Līdz ar to Tu ar laiku kļūsti nervozāka, neapmierinātāka, Tev trūkst enerģijas, lai ar mīļumu un pacietību izturētos pret savējiem. Mūsu tuvinieki noteikti nav ieguvēji, kad blakus ir fūrija, nervoza maita (tā es uzvedos, kad esmu pārjēgusies) un cilvēks, kas nav uzlādējies, nav laimīgs vai mierā ar sevi.
Tās ir tikai atrunas
Dzīves posmā, kad mana finansiālā situācija neļāva apmeklēt jogu, es nopirku grāmatu ar DVD disku, es sarunāju ar draudzeni, ka viņa man “nokačā” diskā jogas ierakstus un es darbojos ar to mājās pie TV. Vēlāk, kad sapratu, kad man vajadzīgs kas vairāk par praksi mājās, es atradu iespēju apmeklēt jogu par ziedojumiem. Jā tur apstākļi bija ne pārāk patīkami, attieksme “nelīmenī”, zāle vienmēr netīra, bet tas mani neatturēja, jo es gribēju jogot!
Cilvēks, kuram rokās ir laimēts vai dāvināts jogas abonements un iepriekš man paudis lielu apņemšanos nākt, bet neatnāk ne vienu reizi vai saņemas tikai vienu reizi, man nolaižas rokas. Es jutos diezgan apmulsusi, kad cilvēki pauda vēlmi nākt, bet līdz reālai darīšanai tā arī netika!
Bet tad man pieleca, ka cilvēks, kurš neiet uz kādu no nodarbībām – vienalga vai tā ir joga vai dejas vai gleznošana – atrunājoties, ka viņam nav tam naudas, patiesībā nozīmē, ka viņam nav pietiekama motivācija tam atlicināt naudu. Pat tad, ja cilvēks pats tam svēti tic un mēģina mani vai kādu citu pārliecināt par pretējo! Tā nav patiesība! Visam, kas Tevi patiesi interesē, Tu atradīsi veidu, kā pie tā tikt. Nauda pietiek tam, kas ir Tava prioritāte! Ja kustība vai, ja laiks sev nav Tava prioritāte, tam neatradīsies ne nauda, ne laiks, ne iespējas.
Ja Tev šķiet, ka Tev nav laika, ko veltīt sev, tad tie ir baisi maldi. Nav tāda jēdziena “man nav laika”. Es neticu nevienam, kas tā saka. Es neticu, ja Tu man teiksi, ka Tev nav laika priekš jogas vai citām fiziskajām aktivitātēm, priekš masāžas, relaksācijas, izpildīt TRE (Trauma Release Exercises) praksi, zīmēt, gleznot, braukt ar velo, dejot utt.
Ja Tu saki, ka Tev kaut kam nav laika, patiesībā tas nozīmē “man nav interese”. Viss atkarīgs no motivācijas! Ja Tu nevari atrast laiku savas labsajūtas vairošanai, tad tas ir saistīts nevis ar laika trūkumu, bet ar Tavām prioritātēm.
Situācijā kad Tev “nav laika” pusotru stundu garai jogas nodarbībai, Tu vari jogot mājās 20 minūtes. Tu vari pastiepties pat runājot pa telefonu. Nebeigšu vien skandināt, ka 8 minūtes jogas dienā ir vērtīgāk, nekā pusotra stunda reizi nedēļā. Laiks ir visam! Viss atkarīgs no motivācijas!
Ja Tu apgalvo, ka Tev nav laika priekš sevis, savam mieram, pilnvērtīgam miegam un savai veselībai, tad Tu NERŪPI PATI SEV! Tad Tev rūp citi, atstājot sevi pēdējā vietā. Bet, ko Tu varēsi izdarīt savu apkārtējo labā, kad būsi izdzīta, nomocījusies un slimojoša, kad būsi uz gultas, jo būsi sevi izdzinusi? Mūsu super straujajā dienas ritmā, pauze priekš sevis ir “must have”, lai efektīvi atjaunotos.
• • • TU ESI BURVĪGA, LIELISKA UN DIEVIŠĶA BŪTNE! ATTIECIES PRET SEVI
TAM ATBILSTOŠI! • • •
Es neesmu atmetusi ar roku šai idejai – piedāvāt iespējas apmeklēt jogu bez maksas. Vai tās būtu bez maksas jogas parkā, kā tas notika pagājušajā vasarā, vai tie būs atklāti piedāvājumi nākt un pievienotes vai arī izlozes Facebook vidē – es turpināšu to darīt! Jo tie daži, kas tomēr atnāk, man sniedz milzīgu gandarījumu! Paldies par to!
foto: pixabay.com